Kultūras industrijas ieguldījums Latvijas ekonomikā

Latvijas iedzīvotāji nereti kultūru un investīcijas kultūras nozarē uzskata par lieku greznību, par ko tādu, bez kā pašreizējos apstākļos būtu viegli iztikt. Šim viedoklim netieši, caur darbiem piekrīt arī Latvijas lēmumu pieņēmēji t.i. tie, kas izvirza prioritātes un sadala budžeta naudu. Vēl pirms vairāk kā 10 gadiem Kultūras ministrijas veiktais pētījums parādīja, ka autortiesību nozares Latvijā sniedz 4% no IKP. Pētījuma ietvaros tika apkopota informācija par nozarēm (medija, reklāma, programmatūra, datu bāzes) un to ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Atklājās, ka šajās nozarēs strādā nedaudz vairāk kā 41 tūkstotis iedzīvotāju, bet to pienesums IKP ir 7 reizes lielāks nekā transporta iekārtu ražošanai un 8 reizes lielāks nekā tekstilrūpniecībai. Pa šiem gadiem strādājošo skaits kultūras industrijas nozarēs ir būtiski pieaudzis un varam prognozēt, ka arī kultūras nozares ieguldījums Latvijas ekonomikā ir kļuvis būtiski lielāks.

Vienkārša matemātika ļauj secināt, ka tūkstots eiro ieguldījums kultūras nozarē vēlāk atgriežas kā vairāki tūkstoši eiro Latvijas budžetā. Nozares, kurām būtu jāvelta  lielāka uzmanība ir mode, kino nozares attīstība, datorspēļu industrijas attīstība, Latvijas kultūras vērtību popularizēšana. Vieglākais, kā panākt Latvijas kā brenda atpazīstamību ir izstrādāt pašiem klišejas par Latviju un tās popularizēt. Par skotiem mēs zinām, ka tie valkā svārkus un dzer viskiju, par īriem, ka viņiem ir sarkani mati un daudz lieto grādīgos dzērienus, par lietuviešiem,ka viņi ir skaļāki par latviešiem. Rietumeiropas skatījumā latvieši ir tie paši krievi, tikai paši to negrib saprast. Diemžēl līdz brīdim, kamēr paši sevi nespēsim pozicionēt savādāk šāds skatījums turpinās prevelēt arī nākotnē.

Alternatīva ieguldījumiem kultūras nozarē ir ieguldījumi Latvijas kā nerezidentu noguldījumu apkalpošanas vieta. Banku nozare Latvijas ekonomikā sniedz ne vairāk kā 5% ieguldījumu, taču tās ietekme uz ikviena iedzīvotāja maciņu ir vairāk kā ievērojama. Situācijās, kad vajadzīgs iegādāties mājokli vai aizņemties patēriņa vajadzībām vairums dodas uz bankām pēc atbalsta meklējumiem. Tajā pašā laikā, lai organizētu kultūras pasākumus šādi aizdevumi tiek piešķirti nelabprāt, jo baņķieri neredz uz paprīra pasākuma reālo atdevi, vismaz līdz brīdim, kad to neorganizēt sevi pierādījuši mākslinieki. Līdzīgi arī situācijās, kad vajadzīgi, piemēram, krediti ar sliktu vesturi  bez bankas vai citu mikro aizdevēju atbalsta būtu grūti iztikt, jo gluži vienkārši cits variants ir tikai privātpersonas, bet tas jau tradicionāli nav labākais variants. Lai situāciju uzlabotu un kultūras pasākumu, kultūras nozares atbalstu varētu palielināt ir jāpalielina lēmupieņēmēju informētība par kultūras industrijas atdevi un ekonomisko jēgu.

Visi ilgus gadus piesauca, ka Latvijai ir vajadzīga sava Nokia, taču līdz ar pārmaiņām mobilo sakaru tirgū Nokia no skatuves nogāja un par to vairs neviens nerunā. Viens no iemesliem, kādēļ Nokia pazuda bija inovāciju, radošuma trūkums. Tieši šādu radošumu var dot kultūras industrija, taču tam ir vajadzīgs valsts finansiāls atbalsts. Tā tas būs vismaz līdz brīdim, kamēr banku nozares pārstāvji sapratīs, ka ieguldot naudu radošajās industrijās ir iespējams iegūt lielāku finansiālo atdevi nekā no ieguldījumiem ražošanā. Reālā pieredze gan rāda, ka kredītiestādes vēlas gūt atdevi no spekulatīviem darījumiem, jo tur finanšu atdeve ir lielāka un arī bonusi komercbanku darbiniekiem patīkamāki.

Viens no pozitīvākajiem piemēriem šajā aspektā ir festivāls Positivus, kurš jau ir kļuvis par tradīciju, piesaista vairākus desmitus tūkstošus apmeklētāju un apgroza vairākus miljonus eiro. Varam pieņemt, ka, ja dažu dienu pasākumā ir iespējams nopelnīt ievērojamas summas, tad attīstot savus zīmolus un pārdodot preces un pakalpojumus uz ārzemēm nopelnīt būs iespējams vēl vairāk. Lai tas izdotos ir vajadzīga koordinēta rīcība vai kāds liels talants, kas spēj izsisties pasaules līmenī, neskatoties uz atbalsta trūkumu.

About Author: